Comenius

Comenius

Skolas nosaukums Rīgas vakara ģimnāzija
Starptautiskā projekta nosaukums (LV un darba valodā) Eiropas Savienības mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas projekta „Let’s First Understand Our National Heritage in order to Define and Build Our European Identity”
Projekta īstenošanas laiks 2013.-2015.
Projekta finansētājs/ Programma/ Grants Eiropas Savienības mūžizglītības programmas Comenius
Projektā iesaistītās valstis Latvija, Turcija, Spānija, Polija, Igaunija, Norvēģija, Grieķija, Rumānija
Skolas loma projektā (atzīmēt) o koordinators                                X sadarbības partneris
Mērķis Starpkultūru saiknes stiprināšana
Iesaistītā mērķa grupa un skaits Skolotāji(8) un skolēni(14)
Gala produkti (kvalitatīvais un kvantitatīvais raksturojums), t.sk. skolotāju ieguvumi profesionālās darbības jomā •           Savas valsts kultūru un cilvēkus darīt zināmus citiem;

•           Sniegt iespēju komunicēt ar citu kultūru pārstāvjiem,, iemācīt tos cienīt;

•           Padziļināt komunikāciju svešvalodā;

•           Attīstīt organizatoriskās prasmes  un darbošanos grupā;

•           Stiprināt sadarbības garu

Projekta mājas lapa (ja ir pieejama) vai informācija skolas mājas lapā eucomenius.vectorialpx.net

Rumānija

2014.gada 14.-19.maijs

Šajā mācību gadā Rīgas vakara ģimnāzija iesaistījās starptautiskā projektā Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas „Skolu daudzpusējās partnerības” partnerība „Sava nacionālā mantojuma apzināšanās, lai definētu un izveidotu Eiropiešu vienoto tēlu”.

Rīgas vakara ģimnāzijas skolēni un skolotāji piedalās projektā kopā ar partneriem no tādām valstīm kā Rumānija, Spānija, Turcija, Grieķija, Norvēģija, Igaunija un Polija. Veidot interesantu un saistošu mācību procesu ir viens no katra skolotāja darba mērķiem, un šis projekts dod mums iespēju iepazīt partnervalstu kultūru, vēsturi, paražas un tradīcijas neformālajā veidā, kā arī praktiski pielietot un pilnveidot angļu valodas prasmes.

Laikā no 14. – 19. oktobrim divas Rīgas vakara ģimnāzijas skolotājas – psihololoģijas skolotāja J.Jevdokimova un angļu valodas un sociālo zinību skolotāja A.Sidorova – devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rumānijas pilsētu Moreni ar mērķi izveidot ciešākas komunikācijas saites starp partnerskolām un iepazīt Rumānijas kultūru, tradīcijas un valsti. Mēs ielidojām Bukarestē pirmdienas vakarā un, atbraucot uz viesnīcu pilsētiņā Targovište, iepazināmies ar projekta partneriem kopīgo vakariņu laikā.

Pirmajā darba dienā, otrdien, kopā ar partneriem mēs devāmies uz Moreni pilsētas mēriju, kur satikāmies ar pilsētas mēru un apspriedām dažādus ar kultūru un izglītību saistītus jautājumus. Tad mūs mīļi sagaidīja Moreni skolas Liceul Teoretic “I.L.Caragiale” skolotāji un skolēni, parādot savu draudzīgumu un viesmīlību. Skolēni prezentēja interesantu spēli – katrs skolēns stāstīja informāciju par vienu no partnervalstīm, un katras valsts pārstāvjiem bija jāuzmin sava valsts. Pēc tam partneri rādīja prezentāciju par savu valsts ģeogrāfiju, kultūru, izglītību un interesantām tūrisma vietām. Latvijas, Rumānijas Spānijas, Turcijas, Grieķijas, Norvēģijas, Igaunijas un Polijas skolotāji dalījās pieredzē par projekta grupas organizēšanu un veiksmīgu vadīšanu, apsprieda projekta aktivitāšu izpildes nosacījumus, lika pamatus katras partnerskolas Skolēnu komitejai un Starptautiskajai skolēnu komitejai.

Trešdien mēs devāmies mācību ekskursijā uz Buharestu – Rumānijas galvaspilsētu, kur apmeklējām Parlamenta pili (Tautas pili) un iepazināmies ar Rumānijas vēsturi un kultūru komunisma laikā. Siltajā saulainajā rudens dienā mēs izglītojāmies un atpūtāmies Lauku muzejā un Rumānijas Zemnieku muzejā, kur apskatījāmies rumāņu veco laiku mājiņas, lauku sētas un rokdarbu izstādes. Ekskursijas laikā mēs izveidojām darbnīcu, kurā diskutējām par kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm rumāņu un partnervalstu tradīcijās, kultūrā, arhitektūrā un tautas rokdarbos.

Ceturtdien mēs bijām mācību ekskursijā Brašova pilsētā, kur apmeklējām Etnogrāfijas muzeju un Bran pili, kur 15.gadsimtā dzīvoja leģendārais grāfs Drakula. Mēs gribējām izpētīt atšķirības starp mītiem, leģendām un reālo vēsturi. Šī diena bija diezgan drūma, mākoņaina un auksta, un likās, ka šie laika apstākļi ļoti labi atspoguļo šī pils mitoloģisko atmosfēru. Mūsu gide paziņoja, ka viņa ir grāfa Drakulas pēcnācēja un aicināja apmeklēt pili naktī, ja mums nav bail.

Atgriežoties uz Moreni, mēs strādājām darba grupā, diskutējot par realitāti un mītiem rumāņu un partnervalstu kultūrā un vēsturē, meklējām kopīgo un atšķirīgo mūsu kultūru leģendās un etnogrāfijā.

Piektdien mēs piedalījāmies bija darba sesijās un apspriedām kā izveidot projekta novērtēšanas komandu katrā partnerskolā, diskutējām par turpmāko mācību braucienu uz Turciju, Norvēģiju un Spāniju norisi. Mēs arī izrunājām mājas darbus, kuri būs jāsagatavo, dodoties šajos braucienos, kā arī apspriedām ar projektu saistītus neparedzamos jautājumus un to risināšanas paņēmienus. Novērtējot pirmā brauciena norisi, visi partneri izteicās pozitīvi un pauda pārliecību, ka arī turpmākās projekta partneru tikšanās būs tikpat patīkamas un produktīvas.

 

Norvēģija

2015.gada 9.-15.marts

Turpinot šajā mācību gadā iesāktā starptautiskā projekta Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas „Skolu daudzpusējās partnerības” partnerība „Sava nacionālā mantojuma apzināšanās, lai definētu un izveidotu Eiropiešu vienoto tēlu” dalību, mums, skolotājām K.Mikažānei, L.Šminiņai, I.Grasmanei, kā arī 4 mūsu vidusskolas skolēniem –Ingai Andronovai (11.k), Evijai Aidukai, Leldei Līgai Rolavai (11.c) un Jurim Sudmalim (12.k) – bija iespēja braukt pieredzes apmaiņā uz Norvēģijas mazu pilsētiņu – Trisili (Trysil). Tā kā projekta mērķis ir uzlabot skolēnu un skolotāju zināšanas par viņu kultūras un tautu identitāti kā daļu no plašākas Eiropas identitātes, tad tas nebija gluži atpūtas brauciens, kā varētu likties daudziem. Tas bija pamatīgs darbs pirms brauciena un sava darba prezentācija brauciena laikā.

Kaut arī Norvēģija ir pavisam netālu no mums, Ziemeļu kaimiņos pāri jūrai, ceļš mums bija diezgan garš, jo mazā pilsētiņa Trisile atrodas apmēram 210 km uz Ziemeļiem no Oslo. Lai tiktu līdz turienei, nācās izmantot gan lidmašīnu, gan autobusu, gan Trisiles vidusskolas autobusiņu, kamēr tikām līdz vajadzīgajai vietai. No Rīgas mēs izlidojām 9.marta pēcpusdienā, bet līdz savām mītnēm mēs tikām tikai ap pusnakti. Jāpiebilst, ka no tā brīža skolotāji un skolēni tikās katru dienu, bet ne ilgu laiku, jo skolēniem bija sava programma, skolotājiem – sava, turklāt skolēni dzīvoja pie „hostiem”- norvēģu skolēnu mājās, bet visu projektā iesaistīto valstu – Latvijas, Igaunijas, Rumānijas, Polijas, Spānijas, Turcijas un Grieķijas – skolotāji (izņemot, protams, Norvēģijas skolotāji) dzīvoja vienā viesnīcā.

Pirmdien, 10.martā, mums diena sākās ar iepazīšanos ar pilsētu. Norvēģu skolotāji un skolēni visiem atbraukušajiem skolēniem un skolotājiem bija sagatavojuši stāstījumus par ievērojamākajām vietām pilsētā, izvadājot mūs pa tām. Tā kā pilsēta ir maza, tad mums nesagādāja problēmas visas vietas iziet kājām. Problēma radās tikai ledus dēļ – mēs no Latvijas izbraucām īsti pavasarīgā laikā, bet ieradāmies īstā ziemā. Bet par to nevajadzētu brīnīties, jo Trisile ir ievērojams slēpošanas kūrorts Norvēģijā.

Pēc pastaigas mums bija tikšanās ar pilsētas mēra, no kura uzzinājām, ka pilsētā šobrīd ir tikai nedaudz vairāk par 2000 iedzīvotājiem. Pie viņiem pastāv tāda problēma kā – vietējie iedzīvotāji brauc prom no Trisiles uz lielākām pilsētām darba meklējumos, tāpēc iedzīvotāju skaits tik ļoti sarucis tieši pēdējos gados. Tomēr viņi domā, kā varētu uzlabot situāciju, iesaistoties dažādos projektos.

Pēc tikšanās ar mēru mēs devāmies uz Trisiles vidusskolu, kur iepazināmies cits ar citu, katras valsts delegācija kāpa uz skatuves, lai iepazīstinātu ar sevi, pavērojām mācību procesu skolā, kas, protams, atšķīrās no mūsu mācību procesa. Piemēram, viņiem ir pilnīgi savādāks mācību gads – viņi sāk mācīties jau augusta vidū, bet gads beidzas jūnija vidū, toties viņiem rudens un pavasara brīvlaiki ir sadalīti pavisam savādāk, tad, kad mēs ieradāmies, viņiem bija beidzies brīvlaiks; zvans pie viņiem neskan, viss notiek pēc pulksteņa; katra klase ir pilnībā nodrošināta ar dažādām IT iekārtām, kas atvieglo mācību procesu. Tad arī sekoja pirmais darbs grupās projekta ietvaros – izskatījām katras valsts sagatavoto projekta logo un pārrunājām visus plusus un mīnusus, balsojot par tiem.

Pabeidzot darbu grupās, bija brīvais laiks, kad skolēniem devās ar saviem hostiem uz mājām, bet mēs nedaudz pastaigājāmies par pilsētu. Ņemot vērā pilsētas apmērus, mums tas neaizņēma daudz laika. Toties vakarā skolotājiem bija iespēja izbaudīt vakariņas gandrīz kalna galā ļoti skaistā restorānā. Bija interesanti un skaisti no augšas pavērot apgaismoto vietu, kur mēs dzīvojām 4 dienas. Un šī vakara saldais ēdiens mums jo īpaši ilgi paliks atmiņā, jo mēs varējām nobaudīt ļoti garšīgu ogu saldo ēdienu, tas tika gatavotos no lācenēm, kas pie mums ir diezgan ekskluzīva prece.

Otrdiena sākās ļoti jautri, jo bija paredzēta aktivitāte, bez kuras Trisili nevar iedaomāties – slēpošana kalnos. Īpašs piedzīvojums tas droši vien bija visiem, ne tikai mums, latviešiem, bet jo īpaši grieķiem un spāņiem, kuriem ziema nav tāda kā ziemeļos. Protams, ne visi vēlējās slēpot, toties visi ar prieku pabija kalnos, kur varēja izbaudīt svaigu gaisu – kurš slēpojot, kurš vienkārši pastaigājoties. Katrā gadījumā pēc šīs aktivitātes prieks bija redzams katra sejā. Tad arī pēc pusdienām bija projekta darba galvenais uzdevums – prezentēt katras valsts izstrādāto tūrisma bukletu. Ļoti interesanti bija vērot un klausīties, ko katra valsts ir izstrādājusi un ko rādīja par savas valsts ievērojamākajām vietām, UNESCO mantojumu un ēdieniem, dažādiem izstrādājumiem.

Pēc šī darba atkal šķīrāmies no skolēniem, jo viņiem bija paredzētas savas aktivitātes, bet mums, skolotājiem bija ļoti interesants vakars – norvēģu folkloras vakars. Lai kā mēs gribētu vienkārši paskatīties uz to visu, nekā nebija – nācās vien iesaistīties visā tajā procesā un gandrīz stundu mācījāmies dejot dažādas dejas. Toties sajūtas pēc tam bija neaprakstāmi jaukas, jo šo dejotāju sirsnība, aizrautība un humors nevarēja atstāt nevienu vienaldzīgu.

Trešdiena mums bija īsta ekskursijas diena, kad varējām aizmirst par darbu un baudīt skaistos skatus, kas pavērās pa ceļam, braucot uz Oslo, un izbaudīt īsti pavasarī Oslo. Mēs visi ar lielo skolas autobusu devāmies uz galvaspilsētu, lai kopā apmeklētu divus muzejus – Fram muzeju, kurā iepazināmies ar norvēģu tvaikoni Fram, ar kuru 1893. gada jūnijā F. Nansens uzsāka 30 cilvēku ekspedīciju uz ziemeļpolu. Varējām redzēt restaurēto tvaikoni, uzkāpt uz tā klāja, kā arī nokāpt pašā apakšā, kur interesantāk jau bija puišiem skatīties uz dzinējiem un citām tehniskajām lietām. Sēžot uz kugā klāja, uz ekrāna redzējām skaisto ziemeļblāzmu. Pēc tam devāmies uz Vikingu kuģu muzeju, kurā varējām apskatīt gan vikingu restaurētos kuģus, gan dažādus vēsturiskus priekšmetus, kas saistās ar vikingiem. Lielākais muzeja lepnums ir milzīgais ozolkoka kuģis Oseberg, kas tika būvēts Norvēģijā ap 820. gadu. Oseberg ir gandrīz 22 metrus garš un 5 metrus plats un ir viens no Vikingu laikmeta spožākajiem pieminekļiem. Oslo Vikingu kuģu muzejs ir daļa no Kultūras vēstures muzeja, tādēļ pie reizes šeit var apskatīt arī citas izstādes.

Pēc kopīgās muzeju apmeklēšanas bija brīvais laiks Oslo, tad nu arī katrs, sadaloties noteiktās grupās, apmeklēja un skatījās to, ko pats vēlējās. Tā kā mēs, skolotājas, pirmo reizi bijām Norvēģijā, mēs izvēlējāmies kārtīgu pastaigu pa Oslo centru, apskatot karaļa pili, Oslo teātri, operu un citas skaistas vietas centrā. Mums bija ļoti interesanti novērot, kā kursē viņu vietējie „mikroautobusi” – laivas, kas pārvadā cilvēkus uz savām mājām netālu esošajās salās, viss bija kā pie mums ar autobusiem – numurs, atiešanas laiks.

Pēdējā diena bija tāda, ka mēs beidzot arī varējām nedaudz pasēdēt no rīta pie tējas/kafijas krūzes un parunāties, jo bija brīvais laiks pirms noslēdzošās sapulces, kurā tika apspriesti jautājumi, kas aptvēra projekta dalību Norvēģijā un nākamo braucienu projekta ietvaros – Spāniju.

Piektdien agri no rīta, pēc viņu laika 4.30 jau bijām autobusā, lai mērotu ceļu uz mūsu mīļajām mājām.

Atskatoties uz visu piedzīvoto, jāsaka, ka sajūtas joprojām ir tikai tās pozitīvākās. Mums bija ļoti patīkami sajust to norvēģu siltumu, labsirdību, uzņemot mūs pie sevis, un fantastisko ieguldījumu, lai uztaisītu tādu programmu, kāda tā bija gan skolotājiem, gan skolēniem. Mēs atbraucām mājās noguruši, bet priecīgi, jo tas tas nogurums bija patīkams. Nebija tā, ka nebija ko darīt, visa diena tika pavadīta, visu laiku kaut ko darot vai kaut kur esot. Viesnīcā tiešām sanāca, ka tikai nakšņojām.

Iesaku skolēniem aktīvāk iesaistīties šajā projektā, jo tā ir vienreizēja iespēja iepazīt citu tautu kultūru, dzīvi, redzēt savām acīm citas valstis!

 

Grieķija

2015.gada 29.09.-04.10.

Turpinot pagājušajā  mācību gadā iesāktā starptautiskā projekta Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas „Skolu daudzpusējās partnerības” partnerība „Sava nacionālā mantojuma apzināšanās, lai definētu un izveidotu Eiropiešu vienoto tēlu” dalību, mums, skolotājām K.Mikažānei un I.Butevicai , kā arī 2 vidusskolas skolēniem –Bruno Namavīram (12.G) un Kristapam Beriņam (11.G) – bija iespēja braukt pieredzes apmaiņā uz Grieķiju, kur viesojāmies Valtino ģimnāzijā, kas atrodas Trikalas priekšpilsētā .Tā kā projekta mērķis ir uzlabot skolēnu un skolotāju zināšanas par viņu kultūras un tautu identitāti kā daļu no plašākas Eiropas identitātes, tad pirms brauciena bija jāsagatavo mājas darbs- jāsagatavo prezentācija par kādu nacionālo mākslas filmu, kuras pamatā ir tautas tradīcijas. Mēs izvēlējāmies režisora Gunāra Pieša 1973.gadā uzņemto mākslas filmu “Pūt, vējiņi”, kas uzņemta Rīgas kinostudijā pēc Raiņa tāda paša nosaukuma lugas motīviem. Tā ir unikāla ar minimālu, tautiskā stilā ieturētu Imanta Kalniņa pavadošo mūziku un ar precību seno tautisko tradīciju vizuālo attēlojumu. Filmas dialogi, tāpat kā lugas teksts, ir veidoti dzejas formā.

Mūsu ceļš sākās Rīgas lidostā 29.septembra pusdienlaikā, no kurienes ar lidmašīnu nokļuvām Solonikos. Savās naktsmītnēs nokļuvām tikai ap pusnakti, jo līdz Trikalai ar autobusu bija jāmēro vairāk kā 200 kilometru.

Trikalā skolotāji dzīvoja viesnīcā, bet visu projektā iesaistīto valstu – Latvijas, Igaunijas, Rumānijas, Polijas, Spānijas, Turcijas un Norvēģijas – skolēni dzīvoja viesģimenēs.

Otrdien mums bija tikšanās ar pilsētas mēru, kurš pastāstīja par pilsētas vēsturi un šodienu. Visi saņēmām ilustratīvi- informatīvus bukletus par pilsētu. Pēc tam ar autobusu devāmies uz Valtino ģimnāziju. Valtino ģimnāzijā mācās 220 skolēni. Vienā skolas ēkā ir gan pamatskolas, gan vidusskolas klases. Lielākā daļa skolotāju strādā 5 un pat vairāk skolās. Uzzinājām, ka pirms stundas skolēni īpašā kastītē saliek savus mobilos tālruņus, lai tie netraucētu mācību darbu. Pusdienas skolēni ēd mājā.

Tad arī sekoja pirmais darbs grupās projekta ietvaros – izskatījām katras valsts sagatavoto prezentāciju par nacionālajām filmām. Dažu valstu komandas bija izmantojušas pasaku filmas. Ļoti interesanta bija grieķu prezentācija, kurā varēja redzēt fragmentus no 1964.gadā uzņemtās filmas „Grieķis Zorba”, kur galveno lomu, zemnieku Zorbu, atveido izcilais Holivudas aktieris Entonijs Kvinns, par ko saņēmis Oskara nomināciju Arī mūsu prezentācija izpelnījās nedalītu skatītāju uzmanību un atzinību. Beigās pārrunājām, kas izdevies, kas ne.

Pēc grupu darba devāmies nelielā ekskursija pa Valtino. Tā kā ciemats ir neliels, to mierīgi izstaigājām kājā. Mums pastāstīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, vai dodas strādāt uz netālo Trikalu. Pēcpusdienā atkal darbojāmies grupā, kurās analizējām iepriekšējos projekta posmos paveikto.

Vēl Grieķijā mums bija iespēja apmeklēt Meteoru. Tā, iespējams, ir unikāla vieta uz planētas Zeme. Šeit kolorīti pareizticīgo klosteri atrodas uz augstiem akmens pīlāriem vairāk nekā puskilometra augstumā. Lielākā daļa no klosteriem celti vēl tālajā X gadsimtā, lai mūkus nodalītu no laicīgās pasaules un viņi varētu atrasties starp debesīm un zemi un daudz tiešāk sūtīt lūgšanas savam Kungam. Senākajos laikos mūki, lai nokļūtu klosterī, izmantoja primitīvus grozus, kas darbojās kā pacēlāji, no kuriem varēja apskatīt apkārt esošo ieleju. Tāpat līdz debesīm nokļuva arī pārtika un mājsaimniecības preces.Ne visi klosteri ir saglabājušies līdz mūsdienām. Daži no tiem ir pazuduši bez pēdām, no citiem ir palikuši vien ar ķērpjiem pārklāti fragmenti no akmens pīlāriem. Šobrīd tūristiem ir pieejami seši klosteri. Bez klosteriem tur atradās arī akmeņainas vietas, kas atgādināja milzu putnu izkaisītas ligzdas, kur sava gadsimta vientuļnieki nodevās vien lūgšanām un ieturēja stingru gavēni. Tas ir pārsteidzoši, cik daudzām grūtībām cilvēki bija gatavi sevi pakļaut! Pēc šādu sakrālo vietu apmeklēšanas katru reizi neviļus nākas aizdomāties par dzīves jēgu.

Vēl pabijām arī krāšņajā Korfu salā. Korfu pieskaita Jonijas jūras salu grupai, kurai pierēķina vēl pāri par desmit dažāda lieluma saliņu.  Te ir saglabājušās liecības par  Bizantijas, Venēcijas un angļu valdīšanas laiku. Salas galvaspilsēta , Korfu pilsēta , ir šaura zemes strēle jūrā. Vecpilsētā nekārtīgi izvietotas šauras ieliņas, kas ved uz baznīcām. Pilsētai piemīt brīnišķīgs skaistums. Iespaidīgs ir vecais cietoksnis, kas celts 16. gs. To cēluši venēcieši uz nelielas pussalas aizsardzībai pret turkiem. Ekskursijā apmeklējām arī Filharmoniju un kultūrvēstures muzeju „Cosa polenta”. Dodoties prom no skaistās grieķu salas Korfu, sāku prātā pārlikt, kas ir bijis tas interesantākais un nozīmīgākais. Atmiņā palikušas daudzas skaistās lietas, ko mēs kā krietni vēsāka un skarbāka reģiona pārstāvji retāk piedzīvojam Latvijā. Saule tik tiešām likās spožāka un jūra, kaut arī krietni sāļāka, – košāka krāsās un dzidrāka.

Piektdien piedalījāmies darba grupās un apspriedām,  kā veicies šajā projekta posmā ,  diskutējām par turpmāko mācību braucienu uz Poliju ,Latviju, Igauniju. Pārrunājām mājas darbus, kuri būs jāsagatavo, dodoties šajos braucienos, kā arī apspriedām ar projektu saistītus neparedzamos jautājumus un to risināšanas veidus. Novērtējot brauciena norisi, visi partneri izteicās pozitīvi un pauda pārliecību, ka projektā ieguldītais darbs ir attaisnojies. Projekta pēdējā dienā griķi bija sagatavojuši koncertu, kurā varēja dzirdēt viņu tautas dziesmas un vērot tautas dejas, protams, neizpalika arī visu dalība dejā sirtaki.

Bija pienācis laiks doties mājup. Atvadas no viesģimenēm bija ļoti sirsnīgas, nobira pat pa kādai asarai. Visi viens otram apliecināja savu draudzību un atvadījās, cerot uz jaunu tikšanos!

 

Polija

2015.gada 24.-29.novembris

Iepriekšējā mācību gadā Rīgas vakara ģimnāzijā tika aizsākts starptautisks projekts Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas „Skolu daudzpusējās partnerības” partnerība „Sava nacionālā mantojuma apzināšanās, lai definētu un izveidotu Eiropiešu vienoto tēlu”. Projekta ietvaros pieredzes apmaiņā uz Poliju devās skolotājas Līga Zvirgzde un Ināra Voitkāne, kā arī 11.G klases skolniece Madara Simsone un 11.U klases skolnieks Emīls Prancāns.

Viens no projekta mērķiem ir uzlabot skolēnu un skolotāju zināšanas par viņu kultūras un tautu identitāti, tamdēļ pirms brauciena skolēniem bija jāveic mājas uzdevums – aptaujas un intervijas par veselīgu dzīvesveidu vienaudžu un viņu vecāku vidū.

Ceļš uz Limanovas pilsētu sākās 24.novembra pusdienlaikā, kad no lidostas Rīgā izlidojām uz Krakovu ar pārsēšanos Varšavā, bet galapunktā nonācām vēlu vakarā. Visi projektā iesaistītie skolotāji dzīvoja vienā viesnīcā aptuveni 20km no Limanovas pilsētas, bet skolēni visu nedēļu uzturējās poļu viesģimenēs.

Nākamajā dienā bija pirmā projekta darba diena, kas sākās pilsētas mērijā, kur mūs laipni uzņēma pilsētas galva un viņa vietnieks. Abi pastāstīja par pilsētas vēsturi, attīstību un nākotnes iecerēm. Limanovas pilsētā dzīvo aptuveni 15000 iedzīvotāji un tā atrodas vienā no Polijas gleznainākajiem apvidiem, tādēļ šajā apvidū netiek atbalstīti uzņēmumi kas negatīvi ietekmē dabu un apkārtējo vidi, bet gan vairāk tādi, kam nav plaša ražošana. Savukārt atvadoties visiem tika dāvināti ilustratīvi bukleti par pilsētu un tas apkārtni.

Pēc 10 minūšu gājiena kājām ieradāmies Samorzadowych 1.vidusskolā, kur mūs ar sālsmaizi uzņēma skolas direktore. Pēc direktores laba vēlējumiem sākās projekta galvenais darbs – mājasdarbu prezentēšana.

Katra projekta pārstāvēta valsts rādīja un stāstīja visu sagatavoto materiālu par veselīgu dzīvesveidu, ēšanas paradumiem, fizisko nodarbību paradumiem u.c. Bija interesanti iepazīties ar citu kultūru sadzīves tradīcijām, kā arī Emīlas un Madara ļoti veiksmīgi izstāstīja un atbildēja uz jautājumiem, kas radās pārējiem dalībniekiem.

Pēc prezentācijām devāmies pusdienās uz skolas ēdnīcu.

Dienas otrajā pusē turpinājām darbu skolā, kur skolēniem bija iespēja vienam otru intervēt par mājasdarbu tēmu un sīkāk iepazīt citu tautu tradīcijas veselīga dzīvesveida piekopšanā. Šī intervēšana tika arī filmēta video.

Pēc darba dienas bija brīvais laiks, kuru katrs varēja izmantot pēc saviem ieskatiem. Mēs devāmies apskatīt pilsētu.

  1. novembrī devāmies iepazīt Krakovu – Polijas karaļu pilsētu. Teiksma vēsta, ka pilsēta savu nosaukumu ieguvusi no drošsirdīgā valdnieka Kraka vārda. Reiz Vislas krastā, alā, dzīvojis pūķis, kurš terorizējis apkārtējos iedzīvotājus. Kādam puisim Krakam izdevies pūķi uzveikt, un iedzīvotāji iecēluši viņu par savu valdnieku. Turpat netālu, Vāveles pakalnā, Polijas karaļu pils vietā.

Viens no projekta mērķiem bija iepazīt pilsētas arhitektūru un kultūrvēsturisko mantojumu. Krakovas apskates ekskursija notika vietējā gida pavadībā angļu valodā. Ekskursijas maršruts bija “Karaļu ceļš” – Bastions Barbakans, Floriana torņa arka Florianiešu ielā, vecais Tirgus laukumu, Sv. Marijas baznīca, Sv.Pētera un Pāvila baznīca, Sv.Andreja baznīca, Vāveles pakalns, Vāveles katedrāle, Vāveles karaļu pils.

Ekskursijas laikā apskatījāmies Tirgus laukumu, kas ir viens no lielākajiem Eiropas laukumiem. Tirgus laukuma vidū atrodas Vadmalu tirgus ēka, celta renesanses stilā, kur iekšpusē pārdod tautas meistaru darinājumus un rotaslietas.

Laukuma malā savus torņus pret debesīm ir izslējusi Sv.Marijas baznīca – galvenais viduslaiku Krakovas svētums. Ik stundas sākumā no šejienes atskan taures skaņas, ko arī mēs dzirdējām. Baznīca ir celta gotiskā stilā. Tur aplūkojām tēlniecības meistara Vita Stvoša darināto gotisko Sv.Marijas altāri. Altāra centrālajā daļā atainota Marijas nāve, virs tās Dievmātes augšāmcelšanās. Sānu spārnos attēlotas Kristus un Marijas dzīves ainas. Apzeltītās figūras lieliski izceļas uz zilā fona. Tas ir viens no lielākiem Eiropas viduslaiku altāriem.

No tirgus laukuma pa Gridzkas ielu devāmies Vāveles pakalna virzienā. Aplūkojot Krakovas vecpilsētas senlaicīgās mājas gida pavadībā, uzzinājām, ka Krakovā agrāk mājām nebija numuru. Numuru vietā uz mājām bija attēloti dzīvnieki, piemēram, ziloņu māja, lauvas māja u.c.

Aplūkojam  Sv. Pētera un Pāvela baznīcu, kas ir atdalīta no ielas ar 12 apustuļu akmens skulptūrām. Tā ir pirmā baroka svētnīca Krakovā (1597- 1630), uzcelta, ņemot par piemēru romiešu baznīcu. Blakus šai baznīcai atrodas cita baznīca – Sv. Andrzeja baznīca. Tā ir visvecākā baznīca, kas ir saglabājusies Krakovā.

Tad devāmies uz Vāveles pauguru ar karaļu pili un katedrāli. Vāveles pakalnu (augstums 238 m virs jūras līmeņa, 25 m virs Vislas upes līmeņa) var saukt par Polijas kultūras un vēstures pieminekli.

Centrā atrodas gotiskā stila celta Vāveles katedrāle. Gandrīz visi Polijas karaļi tika šeit kronēti un apglabāti. Šeit notika 37 karaļu un karalieņu kronēšanas. Gotiskie katedrāles mūri ir apbūvēti ar kapličām no dažādiem laikiem. Visskaistākā no tām ir renesanses Zigmunta kapliča. No ārpuses tā atšķiras ar apzeltīto kupolu. Kā jau minēts, šeit atrodas Polijas karaļu un izcilu poļu kapenes. Vāvelē atdusas arī 2010. gada Smoļenskas aviokatastrofā bojāgājušais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un viņa dzīvesbiedre Marija Kačiņska. Par spīti tam, ka daļa Polijas sabiedrības nebija apmierināti ar lēmumu  apbedīt Kačiņski karaļu atdusas vietā, tas tomēr notika, un mums bija iespēja redzēt Polijas prezidenta un viņa sievas sarkofāgu.

Bijām uzkāpuši arī katedrāles zvanu tornī. Pieskaroties lielajam zvanam, varējām iedomāties vēlēšanos. Pēdējā, ko mēs apskatījām, bija Vāveles pils, kas ir bijusi dažu karalisko dinastiju rezidence, sabiedriskās dzīves politiskais un kultūras centrs.

Apskatījām Krakovas vienu no vecākajām (dibināta 1364. gadā) un slavenākajām Eiropas universitātēm – Jagaiļa universitāti. Šeit studējis Nikolajs Koperniks un Pāvests Jānis Pāvils II, īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila.

Pēc pusdienām mēs apmeklējam Eiropā lielāko pazemes muzeju, kas atrodas zem Tirgus laukuma. Tur izvietota  Krakovas Vēstures muzeja jaunākā ekspozīcija “Pazemes Tirgus laukums”. Ir izstādītas vaska figūras, maketi un hologrammas, kas vēstī par laukuma arhitektūras vēsturisko attīstību. Muzejā ir lieli ekrāni un multimediju ierīces. Varēja pat sevi nosvērt un nomērīt pēc tā laika mēriem. Ekskursijas noslēdzās ar pastaigu pa vakarīgo Krakovu.

  1. novembrī mēs apmeklējam Aušvicas koncentrācijas nometni un sāls raktuves Veličkā.

Dienas pirmā ekskursija bija ļoti emocionāli smaga, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu projekta un ekskursijas dalībnieku. Galvenās Aušvicas koncentrācijas nometnes atradās pie mūsdienu Osvencimas (nosaukums vācu valodā – Aušvica) pilsētas, tāpēc dažkārt šo kompleksu dēvē par Osvencimas koncentrācijas nometni. Koncentrācijas nometņu tīkls sastāvēja no Auschwitz I (Stammlager jeb bāzes nometne), Auschwitz II-Birkenau (Vernichtungslager jeb iznīcināšanas nometne), Auschwitz III-Monowitz (darba nometne) un 45 satelītnometnēm. Viena no Aušvicas koncentrācijas nometņu kompleksa nometnēm Auschwitz II-Birkenau bija t.s. nāves nometne, kur holokausta laikā gāzes kamerās tika iznīcināti ieslodzītie. Nogalināto skaits, kuru precīzs skaits nav zināms, Aušvicas koncentrācijas nometnē tiek lēsts virs 1100000 cilvēkiem. Nogalināto vidū lielākoties bija ebreji, tomēr  arī čigāni un režīma pretinieki (lielākoties poļi).

Dienas otrā ekskursija bija uz vēsturiskajām Sāls raktuvēm Veličkā. Raktuves izvietotas dažādos līmeņos, kopējais galeriju garums ir ap 250 km. Mēs redzējām pazemes pilsētu deviņos

līmeņos, lielas zāles, ko greznoja skulptūras un bareljefi no sāls, pazemes ezeri un unikālas baznīciņas. Pastaigājamies pa 2 km garu trasi, kas atrodas līdz 125m dziļumā zem zemes. Visvairāk pārsteidz baznīca, kas izbūvēta sāls raktuvēs. Izejot cauri šauriem tuneļiem, skatam pavērās milzīga baznīca, kas ir izrotāta ar skulptūrām. Baznīcā joprojām notiek dievkalpojumi un laulību ceremonijas. Ekskursijas nobeiguma bija ekstremāls, bet jautrs brauciens ar liftu uz augšu.

Kā suvenīru lielāka daļa iegādājās aromātisko sāli peldēm vannā un slavenās sāls lampas.

Tā kā mūsu viesošanās Limanovā sakrita ar angļu valodas nedēļas norisi pilsētā, tad piektdien mums bija iespēja vērot un piedalīties karaokes konkursā, ko aktīvi darīja Emīls, apvienojoties ar rumāņu un norvēģu puišiem. Konkursā piedalījās skolēni no 4 pilsētas skolām kā arī daži projekta dalībnieki.

Pēc konkursa devāmies uz skolu noslēdzošajam darba posmam – izvērtēt iepriekšējās dienās apspriesto, noskatīties uzfilmēto video un iesniegtu atsauksmes par projekta norises gaitu.

Piektdien pusdienas bija organizētas skolā, kur tika pasniegti dažādi poļu nacionālie ēdieni – dažāda veida pelmeņi, kāpostu tīteņi, zupas, dažādi sagatavotas zivis un sieri.

Darba dienas beigās mums bija iespēja vēlreiz izstaigāt pilsētu pirms kopējām noslēguma vakariņām vietējā restorānā.

 

Igaunija

2015.gada 4.-9.maijā

Maija sākumā projekta koordinatori un šī posma dalībnieki tikās Igaunijā, lai veiktu pēdējos kopīgos uzdevumus. Mūsu skolu pārstāvēja skolotājas Karīna Mikažāne un Iveta Leišavniece, skolnieces Elīna Zjuļina un Baiba Hāne.

4.maijā visi dalībnieki ieradās Mustvē, nelielā pilsētā pie Peipusa ezera. Viesu nams šajā ģeogrāfiski interesantajā un skaistajā vietā kļuva par mūsu mājām līdz 9.maijam.

Projekta aktivitātes, kuras vadīja Lohusuu skolas skolotāja Raine Lindepuu, tika organizētas gan skolā, gan ārpus tās. Darba formas raksturoja daudzveidība – prezentācijas, grupu darbs, mācību ekskursijas, konkurss, koncerts, radošā darbnīca.

5.maijā projekta Igaunijas posmu atklāja Lohusuu skolas direktore Kulli Oja. Viesus uzrunāja arī pašvaldības vadītāja. Pēc tam, kad dalībnieku komandas bija iepazinušās, tika prezentēti sagatavotie mājas darbi – projekta plakāti – laika līnijas. Mūsu komanda bija sagatavojusi gan plakātu, gan prezentāciju, kurā ietvērām visu posmu uzdevumus, paveiktos darbus un dalībnieku atziņas par projekta ieguvumiem. Pēc tam skolēni darba grupās rakstīja formālas vēstules projekta organizatoriem, lai pateiktos par dotajām kultūru apguves iespējām. 5.maijā apskatījām arī Lohusuu skolas apkārtni, aizgājām līdz Peipusa ezera krastam, kas likās liels kā jūra, apskatījām Lohusuu vecticībnieku kultūras paraugus, ieturējām vakariņas vecticībnieku Kolkja restorānā.

6.maijā projekta darba forma bija mācību ekskursija. Apskatījām Puhtitsas klosteri, kas darbojas jau 124 gadus un ir iespaidīgs kultūras piemineklis ļoti skaistā un sakoptā vidē. Piedalījāmies Rakveres viduslaiku pils programmā, kas bija veidota tā, lai skolēni un skolotāji aktīvi līdzdarbotos.

7.maijā veicām uzdevumus Lohusuu skolā: skolēni piedalījās konkursā par dalībvalstu kultūru, valodu, vēsturi; gan skolotāji, gan skolēni iemācīja viesiem savas nacionālās dejas kādu elementu; tika pabeigta un noformēta oficiāla vēstule Eiropas Padomei, kurā tika vērtētas projekta aktivitātes un izteikta pateicība par projekta norisi. Projekta noslēgumā saņēmām sertifikātus par līdzdalību šajā Eiropas Mūžizglītības programmas Comenius projektā. Pēcpusdienā apmeklējām Tartu, kur apskatījām Tartu universitāti un parku, visi kopā ieturējām vakariņas restorānā, neformālā un draudzīgā gaisotnē turpinot apspriest ar darbu, projektu un dzīvi saistītus jautājumus.

8.maija dienas programma bija veidota Tallinā. Tallinas Vecpilsētā ļoti zinošas gides pavadībā apskatījām kultūras objektus, atbildējām uz viņas jautājumiem un jautājām arī paši. Arī šī diena bija izglītojošiem iespaidiem ļoti bagāta.

Pēc atvadīšanās, 9.maija agrā rītā atstājām viesmīlīgo Mustvee pilsētiņu un caur Tartu atgriezāmies Rīgā. Šis bija pēdējais projekta posms.